KĀ NOTIEK VĒLĒŠANAS
Eiropas Parlamenta deputātus ievēlē tiešās vēlēšanās uz pieciem gadiem. Ikvienai valstij ir sava vēlēšanu kārtība, taču darbojas arī vairāki kopīgi noteikumi.
Eiropas Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā ES institūcija, ko kopš 1979. gada ievēl tiešās vēlēšanās. Tā ir viena no lielākajām demokrātiskajām asamblejām pasaulē.
EP deputāti, kurus ievēlējuši ES dalībvalstu pilsoņi, Eiropas Parlamentā strādā piecus gadus. Eiropas Parlaments apstiprina Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, apstiprina Komisāru kolēģiju un uzrauga viņu darbu. Eiropas Parlaments kopā ar Eiropas ministru Padomi apstiprina likumus, kas ietekmē katra cilvēka ikdienas dzīvi visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tas mūsu vārdā apstiprina ES budžetu, pārstāv mūs ārvalstīs un rīkojas, kad iesniedzam tam lūgumrakstus. Deputātu pieņemtie lēmumi veido Eiropas politisko un sociālo darba kārtību, rīkojoties saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienību ietvertajām vērtībām.
Neatkarīgi no tā, kurā valstī tiek ievēlēti, Eiropas Parlamentā deputāti darbojas vienā no politisko partiju grupām, kuras vieno kopīgi uzskati un identitāte, tādējādi katrs atsevišķais deputāts iegūst krietni lielāku ietekmi. Parlamenta noteikumi paredz, ka katrā grupā jābūt vismaz 25 deputātiem, kuri pārstāv vismaz ceturto daļu ES dalībvalstu. Politiskās partijas dalībvalstīs parasti jau pirms vēlēšanām apliecina savu piederību kādai esošai grupai vai arī pauž vēlmi nodibināt jaunu vai tādai pievienoties, un nereti rīko arī kopīgu velēšanu kampaņu. Pašlaik Eiropas Parlamentā ir astoņas politiskās grupas.
Kopš 2014. gada politiskās partijas tiek aicinātas vienoties par vadošo kandidātu jeb t. s. “Spitzenkandidat”, lai rīkotu koordinētu vēlēšanu kampaņu visā ES un tieši šo kandidātu izvirzītu par savu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja oficiālo kandidātu. Par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Eiropas Parlamenta balsojumā tiks ievēlēts ES Padomes izvirzīts vadošais kandidāts, kurš spēs sev nodrošināt deputātu vairākuma atbalstu.
Par vēlēšanu rezultātiem tiks ziņots tiešraidē šajā tīmekļa vietnē, kad tos pakāpeniski apkopos svētdien, 2019. gada 26. maijā.
Pirmajās dienās pēc rezultātu paziņošanas jaunievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti strādā pie politisko grupu formēšanas. Jaunā Eiropas Parlamenta politiskais sastāvs var radīt nepieciešamību izveidot jaunas apvienības un jaunas deputātu grupas. Pirmajā plenārsesijā jaunais deputātu sastāvs ievēlēs Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju. Pēc tam jaunais Eiropas Parlaments ievēlēs jauno Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, kā nākamos iztaujās un apstiprinās Komisijas locekļus.